“Renovācijas vilnis” – renovācijas apjoma divkāršošana, lai samazinātu emisijas, pastiprinātu atveseļošanu un mazinātu enerģētisko nabadzību

Eiropas Komisija šodien publicēja Renovācijas viļņa stratēģiju, kā uzlabot ēku energoefektivitāti. Komisijas mērķis ir nākamajos desmit gados vismaz divkāršot renovācijas apjomu un sekot, lai renovācijas rezultātā tiktu panākta lielāka energoefektivitāte un resursefektivitāte. Tādējādi uzlabosies dzīves kvalitāte tiem, kas šajās ēkās dzīvo un kas tās izmanto, samazināsies Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisija, tiks sekmēta digitalizācija un uzlabota materiālu atkalizmantošana un reciklēšana. Līdz 2030. gadam varētu tikt renovētas 35 miljoni ēku un radītas līdz 160 000 jaunu zaļo darbvietu būvniecības nozarē.

Ēku patērētā enerģija veido aptuveni 40 % no enerģijas patēriņa Eiropas Savienībā, un ēkas rada 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas izriet no enerģijas patēriņa. Tomēr energoefektīva renovācija tiek veikta tikai 1 % ēku gadā, tālab, lai līdz 2050. gadam Eiropa kļūtu klimatneitrāla, svarīgi ir rīkoties efektīvi. Gandrīz 34 miljoni Eiropas iedzīvotāju nevar atļauties uzturēt savu mājokli siltu, tāpēc publiskā politika, kas veicina energoefektīvu renovāciju, ir arī atbildes reakcija uz enerģētisko nabadzību, veicina cilvēku veselību un labklājību un palīdz samazināt viņu rēķinus par enerģiju. Komisija šodien arī publicēja ieteikumu dalībvalstīs par enerģētiskās nabadzības mazināšanu.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss: “Vēlamies, lai Eiropā ikvienam būtu mājoklis, ko viņš var apgaismot, apsildīt vai atvēsināt, tamdēļ nenonākot nabadzībā un nenoplicinot planētu. Renovācijas vilnis uzlabos vietas, kur strādājam, dzīvojam un studējam, vienlaikus samazinot mūsu postošo ietekmi uz vidi un nodrošinot darbu tūkstošiem Eiropas iedzīvotāju. Lai mēs spētu labāk atkopties, mums vajadzīgas labākas ēkas.”

Enerģētikas komisāre Kadri Simsone: “Zaļā atveseļošana sākas mājās. Renovācijas vilnī mēs jauksim nost daudzos šķēršļus, kas renovāciju mūsdienās sarežģī, sadārdzina un ievelk garumā, aizkavējot tik nepieciešamo rīcību. Mēs ierosināsim labākus veidus, kā izmērīt renovācijas ieguvumus, arī minimālos energoefektivitātes standartus, lielāku ES finansējumu un tehnisko palīdzību, veicināsim zaļās hipotēkas un atbalstīsim atjaunojamo resursu lielāku izmantošanu siltumapgādē un aukstumapgādē. Tādējādi būtiski mainīsies situācija mājokļu īpašniekiem, īrniekiem un publiskajām iestādēm.”

Stratēģijā būs trīs prioritāras rīcības jomas: siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu dekarbonizācija; enerģētiskā nabadzība un ēkas ar vissliktāko energosniegumu; sabiedrisko ēku, piemēram, skolu, slimnīcu un valsts pārvaldes ēku, renovācija. Komisija ierosina visā renovācijas ķēdē pastāvošos šķēršļus – no projekta koncepcijas izstrādes līdz tā finansēšanai un pabeigšanai – likvidēt ar noteiktiem politikas pasākumiem un ar finansēšanas un tehniskās palīdzības instrumentiem.

Stratēģijā būs šādas galvenās darbības:

Kad 2021. gada jūnijā tiks pārskatīta Atjaunojamo energoresursu direktīva, tiks apsvērta iespēja nostiprināt mērķi siltumapgādē un aukstumapgādē izmantot atjaunojamos energoresursus un ēkām ieviest minimālo atjaunojamās enerģijas izmantošanas līmeni. Komisija arī izpētīs, kā ES budžeta līdzekļus kopā ar ieņēmumiem no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) varētu izlietot, lai finansētu valstu energoefektivitātes un uzkrājumu shēmas, kuras paredzētas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem. Tiks pilnveidota ekodizaina sistēma, lai nodrošinātu efektīvus ēkās izmantojamos ražojumus un stimulētu to izmantošanu.

Renovācijas vilnis būs ne tikai veids, kā pastāvošās ēkas padarīt energoefektīvākas un klimatneitrālas. Tas var novest līdz plašai pilsētu un apbūves pārveidei. Tā var būt iespēja sākt tālredzīgu procesu, kurā tiek rasts līdzsvars starp ilgtspējību un eleganci. Kā paziņoja priekšsēdētāja fon der Leiena, Komisija aizsāks jauno Eiropas “Bauhaus”, kas attīstīs jaunu Eiropas estētiku, kurā efektivitāte būs apvienota ar radošumu. Vēlamies, lai ikviens varētu dzīvot piemērotā vidē un lai cenas ziņā pieejamais atkal draudzētos ar māksliniecisko – no jauna ilgtspējīgā nākotnē.

Konteksts

Covid-19 krīzes dēļ uzmanību ir izpelnījušās mūsu ēkas, to nozīme mūsu ikdienas dzīvē un to vājās puses. Pandēmijas laikā miljoniem eiropiešu ļoti svarīga ikdienas dzīvē ir bijusi dzīvesvieta: kā birojs tāldarba darītājiem, kā pagaidu bērnudārzs bērniem vai klase skolēniem, kā tiešsaistes iepirkšanās vai izklaižu vieta daudziem citiem.

Investīcijas ēkās var dot tik ļoti vajadzīgo stimulu būvniecības nozarei un makroekonomikai. Renovācijas darbi ir darbietilpīgi, sagādā darbvietas un investīcijas, kas bāzētas piegādes ķēdēs (kuras bieži vien ir vietējas), rada pieprasījumu pēc ļoti energoefektīva aprīkojuma, palielina klimatnoturību un nekustamajam īpašumam dod vērtību ilgtermiņā.

Lai sasniegtu līdz 2030. gadam izvirzīto mērķi par vismaz 55 % samazināt emisijas atbilstoši Komisijas ierosinājumam 2020. gada septembrī, Eiropas Savienībai ēku siltumnīcefekta gāzu emisija jāsamazina par 60 %, to enerģijas patēriņš – par 14 % un siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu enerģijas patēriņš – par 18 %.

Eiropas politika un finansējums jau ir labvēlīgi ietekmējis jaunu ēku energoefektivitāti – tās tagad izlieto tikai pusi no enerģijas daudzuma, kādu patērē pirms vairāk nekā 20 gadiem celtie nami. Tomēr Eiropas Savienībā 85 % no ēkām ir uzbūvētas vairāk nekā pirms 20 gadiem, un gaidāms, ka 2050. gadā vēl pastāvēs 85–95 % no tām. Ir vajadzīgs renovācijas vilnis, lai panāktu, ka šīs ēkas atbilst līdzīgiem standartiem.

 

Avots: “Renovācijas vilnis” – renovācijas apjoma divkāršošana, lai samazinātu emisijas, pastiprinātu atveseļošanu un mazinātu enerģētisko nabadzību

citi raksti

Rakstu arhīvs